Ziemassvētki pasaulē

Mūsu tauta ir ļoti bagāta tradīcijām šajos svētkos! Taču vai Tu zini, ko Ziemassvētkos dara citas tautas?

Ir ļoti interesanti ielūkoties,kādas tradīcijas un paražas ir citiem. Un tad saprast, ka patiesībā, tās visas ir tik līdzīgas un vienotas savā būtībā, tikai izpausme un to veikšana katrai tautai ir atšķirīga..tāpat kā mēs visi esam cilvēki, tikai vizuāli esam atšķirīgi, taču būtībā tomēr tik līdzīgi!

Zviedrijas pilsētās centrālajā laukumā izliek Ziemassvētku kazu, kas veidota no salmiem. Kaza ir mitoloģisks personāžs gan zviedru, gan norvēģu kultūrā. Ziemassvētkos kaza palīdzot rūķim piegādāt bērniem dāvanas. Tās gaidīdami, viņi pa nakti berot apavos auzas, ar ko kazai cienāties.

Norvēģijā uzskata, ka Ziemassvētku laiks sakrīt ar ļauno garu un raganu ierašanos, tāpēc visās mājās noslēpj slotas, lai raganas tās neatrod.

Itālijā ragana uz slotaskāta esot bērnu apdāvinātāja, kura paklausīgo bērnu zeķes dāsni piepilda ar saldumiem un dāvaniņām. Tiesa gan, itāļu bērni tās var saņemt tikai 6. janvārī. Nerātņi varot cerēt vien uz sīpoliem vai ķiplokiem.

Spānijā bērni Zvaigznes dienas priekšvakarā savas kurpītes piestūķējot ar salmiem, lai ar tiem mielotos Triju Karaļu kamieļi. Karaļi pateicībā par kamieļu barošanu atstāj bērniem dāvanas. Sena svētku paraža esot īpaši izrotāts koka bluķis, ko divas nedēļas cienā ar našķiem, lai Ziemassvētkos bērni to varētu dauzīt un gaidīt, kad atdos to, ko notiesājis.

Japānā Ziemassvētki nav oficiāli svētki, japāņu vidū ir ļoti maz kristiešu. Tomēr arī Japānā ir savas Ziemassvētku tradīcijas un pat savs Ziemassvētku vecītis, kuram acis atrodoties pakausī, lai varētu redzēt, kādas blēņas pastrādā īpaši nepaklausīgie bērni.

Venecuēlā baznīcēni Ziemassvētku rīta dievkalpojumā tradicionāli ierodoties uz skrituļslidām.