Adventa tradīcijas

Adventa laiks, kas daļai cilvēku saistās ar kristīgām tradīcijām, daļai ar Ziemassvētku gaidīšanas laiku, daļai tas ir gavēņa, miera, klusuma un pārdomu laiks. Vēl daļai, šis laiks apvieno vairākus iepriekš minētos šī laika raksturojumus. Un katra paša ziņā jau ir tas, ko un kā darīt, jo tikai katrs pats ir sev vistuvākais! Tikai katrs pats ir tas, ar ko kopā mēs esam bez pārtraukuma! Tāpēc gribētos teikt, ka Adventa laiks ir arī tas, kad varam pabūt arī klusumā un kopā paši ar sevi. Laiks, ko daudzi mēdz dēvēt arī par gavēni.

Četru nedēļu cikls

Četras nedēļas un Adventa vainags pavisam noteikti ir saistīts ar kristīgo pasauli, jo tieši svētdienās tiek iedegtas sveces, kā visiem zināms, ka svētdienas jau izsenis ir svētas dienas.

Tādējādi arī katrai ar šo laiku saistītai lietai ir sava nozīme. Aplis, ko veido vainags, kopš senseniem laikiem simbolizē garīgumu, mūžību un vienotību. Tiešī šī iemesla dēļ neskatoties uz dažādām ticībām un pārliecību, Ziemassvētkus svin un ciena cilvēce jau gadsimtiem.

Pašu rokām gatavots Adventes vainags ir ļoti simbolisks darinājums. Tas ir ģimenes vienotības talismans, kurā ir iepīta saskaņa, mīlestība, prieks un uzticība, sveces liesma — ģimenes pavarda siltums, garīgums, dzīvība.

Četras sveces vainagā simbolizē 4 nedēļas līdz Ziemassvētkiem, kur arī katrai svecei ir sava nozīme. Sveces liesma simbolizē gaismas ienākšanu tumsībā, un ar katru brīdi, katru nedēļu gaismas kļūst aizvien vairāk. Pirmā tiek saukta par pravieša sveci (cerība, kas ir Kristus), otrā ir Betlēmes svece (pāreja no vecās derības uz jauno, pestīšana), trešā – ganiņu svece (prieks) un ceturtā – eņģeļu svece (mīlestība).

Pastāv vēl arī savas tradīcijas par sveču iedegšanu, kur pirmo iededz jaunākais bērns, otro – vecākais bērns, trešo – māte un ceturto – tēvs.

Šis laiks ir sirsnības un siltuma piepildīts, kas ir zīmīgs arī cilvēkiem, kas nav kristieši, taču kuru vērtības arī ir ģimene. Laiks, kad mēs katrs iededzam gaismu sevī, spožāku un tīrāku.  Nesam to sevī un lolojam.