Dzērbenes pils

Sākums / Dzērbenes pils

Dzērbenes pils ir viena no Vecpiebalgas novada “pērlēm”, kas atrodas pašā novada sākumpunktā – Dzērbenē. Pilsvieta ir gadiem glabājusi savu vēsturi, lai to nodotu no paaudzes paaudzē.

Arī vēl mūsdienās pils ir apdzīvota, šeit darbojas vietējie uzņēmēji, vēstures entuziasti, kas ceļ godā vietas vēsturi un cilvēkus, kas šeit bijuši. Pils greznajā zālē notiek dažādi kultūras pasākumi.

Par savas kāzu ceremonijas vietu Dzērbenes pili ir izvēlējušies daudzi jaunie pāri, jo ne tikai pils zāle var lepoties ar greznību, bet arī pils apkārtne, kas mainās līdz ar gadalaikiem, bet savu burvību nezaudē.

Pils apkārtne ir lieliska vieta fotosesijām gan rudenī, ziemā, pavasarī un vasarā.

Mūsdienās Dzērbenes pilī darbojas:

  • “Zemenītes Sniegā” dāvanu darbnīca (apmeklējums pēc iepriekšēja pieteikuma)
  • Izklaides vieta “Yes, we can!”;
  • Dzērbenes pagasta pārvalde un tautas nams;
  • vēstures interešu klubs “Serben” un senlietu ekspozīcija
    (apmeklējums pēc iepriekšēja pieteikuma)
  • Jettes Užānes piemiņas istaba
    (apmeklējums pēc iepriekšēja pieteikuma)

“Zemenītes Sniegā” piedāvājums Dzērbenes pilī:

Dzērbenes pils vēsture

13.gs. Dzērbene bija Raunas novada sastāvdaļa un ietilpa Rīgas bīskapijas teritorijā.

14.gs. arhibīskaps Fromholds fon Fifhūzens Dzērbenē uzcēla nocietinātu mūra pili, to viņš izlēņoja vasaļiem, viens no viņiem bijis vārdā Serbin, no kā, iespējams, cēlies Dzērbenes nosaukums.

1577.gadā krievu karaspēks Ivana Bargā vadība, nopostīja mūra pili un šajā vietā veidojās Dzērbenes muižas centrs.

1681.- 1771.gadam muiža bijusi valsts muiža un iznomāta dažādiem apsaimniekotājiem.

1771.gadā Dzērbenes muižu Katrīna II uzdāvināja baronam Otto Veismanim fon Weisenšteinam.

1773 gadā to nopērk Otto brālis –  Francis Gothards Veismans fon Veisenšteins un tā kļūst par Veismaņu dzimtas īpašumu, šis īpašnieks uzsāka pils ansambļa celtniecību un daudzas ēkas redzamas vēl šodien.

18.gs. pašās beigās celta kungu māja, tās pagraba sienās iebūvēti viduslaiku pils fragmenti. Ēka vairāk kā 200 gadu garajā mūžā piedzīvojusi vairākkārtējas pārbūves un neskaitāmus ugunsgrēkus.

19.gs. otrajā pusē, sekojot tobrīd populārajam agrāk celto kungu māju modernizācijas paņēmienam, notika ēkas gotizācija. Mājas rietumu galā piebūvēja masīvu, kvadrātveida neogotisku torni ar smailloku logu ailām un dzeguļotu augšdaļu.

1922.gadā pēc zemes reformas muižas ēkas tika piešķirtas sabiedrībai divgadīgās lauksaimniecības vidusskolas izveidei, kas ar dažādiem nosaukumiem darbojās līdz 1975.gadam.

Padomju saimniecības laikā pilī izvietojies saimniecības kantoris, vēlāk pagasta padome, tautas nams, mūzikas skola.

Atgriezties uz sākumu
WhatsApp chat